Nevajag baidīties sapņot lielus sapņus un iekāpt jaunās kurpēs
Intervija ar Andželiku Zaharovu, Tet Biznesa analīzes un plānošanas daļas direktori
Rīga, Latvija — Riga TechGirls līdzradītājs Pauls Siliņš intervēja Tet Biznesa analīzes un plānošanas daļas direktori Andželiku Zaharovu Riga TechGirls blogam. Andželika Tet ir strādājusi jau 21 gadu un savu karjeru uzņēmumā sāka kā projektu vadītāja. Savā karjeras ceļā iekš Tet, Andželikai ir bijusi iespēja izmēģināt 8 dažādus amatus un tieši viņa ar lielu degsmi un neatlaidību aizsāka datos balstītu pieeju, ko šobrīd izmanto visā organizācijā.
Pauls: Pastāsti par savu karjeru — ar ko sāki un kā nokļuvi tur, kur šobrīd atrodies?
Andželika: Sāku kā fizmats. Aizgāju uz matemātiķiem, un pirmais, kur sāku strādāt, bija universitātē Jelgavā, kur pasniedzu augstāko matemātiku. Kopumā pedagoģijā nostrādāju piecus gadus, jo pēc universitātes mācīju arī skolā. Lai cik smieklīgi nebūtu, no Jelgavas aizbēgu, jo nobijos, ka man būs nepieciešams mācīt statistiku. Tajā brīdī šķita, ka es un statistika nekad nebūsim saderīgs pāris.
Nekad nesaki nekad. Galvenā atziņa ir nebaidīties — lai no kā tu arī bēgtu, ja tas tev ir ceļā, kaut kad tāpat to satiksi.
Pēc kāda laika sāku darbu Tet — tieši ar statistiku. Un šoreiz es nenobijos, jo tā ļoti ieinteresēja. Tad arī sākās pirmais posms, kurā kolēģus tolaik vajadzēja pārliecināt, ka statistika nav nekāda zinātniskā fantastika. Vajadzēja skaidrot, ka darbi, kurus var darīt ar datiem un statistiku, nav statistika, kuru māca augstskolā, un to visu var izdarīt.
Savukārt, ja runājam par mācīšanos, uzskatu, ka jāmācās, jo tu nezini, kur tas noderēs. Izpratnei ir jābūt par visu. Man fizmatos šķita, kam gan mūziku vajadzēs? Taču tad, kad man bija jāprogrammē spēlīte un jāatskaņo mūzika, tad es “iekritu”. Sēru maršs man galīgi neiznāca, jo es nesapratu notis, un tad teicu, ka mans dators ir dumjš, jo mūzikas vietā skanēja sirēna. Attiecīgi pamatam būtu jābūt visur.
Pauls: Kuras prasmes, rakstura iezīmes un kvalitātes tavā karjerā ir bijušas vissvarīgākās?
Andželika: Manuprāt, svarīga ir zinātkāre. Mans mīļākais jautājums ir “kāpēc?”. Vienalga, kurā jomā vai vietā es būtu. Taču noteikti svarīga arī motivācija, mērķtiecība un neatlaidība. Tas var būt tāls sapnis, ko tagad vēl neīstenosi, bet soli pa solim ej uz savu mērķi. Nozīmīgi ir saskatīt ieguvumu tajā, ko dari, kā tas palīdz sasniegt vēlamo rezultātu, nevis darīt kaut ko vienkārši ķeksīša pēc. To gan varbūt citi nepamanīs, bet galvenais pašam to just un redzēt.
Ja ir zinātkāre, motivācija, neatlaidība un mērķtiecība, tad viss ir izdarāms. Un galvenais, lai acis deg!
Pauls: Ar kuriem sasniegumiem Tet kontekstā visvairāk lepojies, un ko prasīja to sasniegšana?
Andželika: Panākt to, ka citi tic, ka uzticas un paļaujas. Arī tas, ka šobrīd mums ir datu komanda, kurā ir gan datu inženieri, gan datu zinātnieki, gan analītiķi. Lielākais prieks un lepnums ir, ka komandā visiem acis deg un viņi ģenerē idejas. Priecājos un lepojos, ka noteiktus darbus tagad var izdarīt nevis tikai datu zinātnieki, bet arī analītiķi un biznesa kolēģi var veikt segmentāciju ar statistikas rīkiem.
Prieks ir arī par tām mazajām lietām, kad redzu, kāds ieguvums biznesam ir mūsu komandas darbs un ka uzņēmums tic, ieklausās un ņem vērā datos balstītos ieteikumus. Par mazajām lietām noteikti ir jāpriecājas!
Pauls: Runājot par datu analītiku, vai esi pamanījusi izmaiņas cilvēku ieinteresētībā par šādu karjeru pēdējos gados?
Andželika: Par to arvien vairāk runā. Tagad visur dzird par datiem — gan saistībā ar GDPR, gan ilgtspējību vai data driven pieeju. Tas arī veicina interesi. Un kas gan agrāk bija analītiķi? Tie paši ekonomisti, tikai slēpās zem citiem amata nosaukumiem. Arī mēs, datu zinātnieki, agrāk nebijām, jo bija vienkārši analītiķi vai arī statistikas speciālisti.
Ja agrāk, šķiet, Latvijā šo virzienu mācīties nevarēja, tagad parādās vairākas izglītības programmas. Ja vēlies, tev ir visas iespējas mācīties, tostarp bez maksas. Komandā spriedām, ka laikam neviens no mums nestrādā profesijā, kurā ieguvis augstāko izglītību. Visi esam kaut ko mācījušies klāt, un tas ir papildu ieguvums, jo analītikā nekad nezini, kuras prasmes var noderēt.
Pauls: Ko tu domā par mūžizglītību, un kas motivē tevi turpināt attīstīties un apgūt arvien jaunas iemaņas?
Andželika: Man šķiet, ka tas ir pašsaprotami, ka tu mācies. Pat mājās. Noteikti arī darbā.
Mūžizglītība ir kā bonuss. Katrreiz iemācoties kaut ko jaunu, izjūtam gandarījumu, jaunu motivāciju un citas pozitīvas emocijas. Man visu laiku vajag ko jaunu, un datu analītikā man tas ir. Katru reizi cits uzdevums, ikreiz kaut ko jaunu atklājam, un tas arī ir tas visforšākais — visu laiku kaut kas jauns. Jauni atklājumi sniedz jaunu gandarījumu.
Pauls: Varbūt tev ir kādi ieteikumi, kā efektīvāk apgūt jaunas prasmes?
Andželika: Ir divi cilvēku tipi — vieni apgūst eksperimentējot, savukārt citiem vajag vismaz starta pogu, lai nebaidītos kaut ko saspiest nepareizi. Man mācoties galvenais ir saskatīt ieguvumu. Jau sapņojot domāt, kur es to varēšu izmantot. Tas palīdz tikt cauri grūtākiem mācību posmiem. Arī analītikā ir datu apstrāde, kuru varētu uzskatīt kā melno darbiņu, kas vienkārši ir jāpadara, lai pēc tam būtu tā “rozīnīte”. Tieši tas pats ir arī ar mācībām. Lai kaut ko izdarītu, ir kaut kas, kas ir mazāk interesants, kam jāiet cauri. Taču, ja jau ir izplānots, kur izmantosi iegūtās zināšanas, ir nedaudz vienkāršāk.
Pauls: Kāda ir bijusi tava iesaiste un pieredze ar Riga TechGirls programmām?
Andželika: Es iesaistījos, vadot lekcijas programmā “Iepazīsti tehnoloģijas”, kā arī mentoru programmā, kas norisinājās ar Tet atbalstu. Pēc tam saņēmām gūzmu “paldies” sociālajos tīklos, kas pārsteidza, jo šķita, ka novadījām kā parasti Tet pasākumos. No tā arī radās azarts, un sapratām vēl citas lietas un tēmas, kuras varētu mācīt. Nebijām pat padomājuši, ka varētu tā dalīties ar zināšanām.
Kad meklējām komandā jaunus cilvēkus, kandidāti teica, ka ir jau dzirdējuši par mums un zina, ko darām. Tad arī sapratām, ka jāturpina dalīties pieredzē. Reizēm vajag papildu stimulu, un ar Riga TechGirls tas superīgi izdevās.
Arī mentoru programmā datu analītikas jomā sanāca aizdomāties pašiem par to, kā īsti pasniegt pirmo daļu — datu apstrādi. Reizēm nemaz nezini, kā esi mācījies tās vienkāršās lietas. Mācīšana vienmēr liek izkāpt no ierastā skatpunkta un paskatīties no malas, kā strādājam. Gatavojoties nodarbībām, paši komandā mācāmies cits no cita, uzzinot vairāk par kolēģu ikdienas darbu un izvēlētajiem risinājumiem. Smejamies, ka mums pašiem sev vajadzētu biežāk taisīt mācības par to, kā kurš ko dara un kā efektīvāk darīt.
Pauls: Kāpēc, tavuprāt, dalībniecēm ir vērts piedalīties programmā “Iepazīsti tehnoloģijas”?
Andželika: Man šķiet, ka mums ir daudz stereotipu, kas nāk jau no skolas. Šķiet, ka kaut ko nevarēsim, jo tas ir tehniski un tur taču jābūt priekšzināšanām, tomēr tā ne vienmēr ir. Tieši šo šī programma palīdz saprast. Tu vari pateikt, ko tu gribi, taču tev tāpat arī ir jāspēj pateikt, ko 100% nevēlies. Kaut kur iet un mainīt darbu regulāri nav variants, savukārt atvērto durvju dienas vai ēnošana vairāk ir jauniešiem.
“Iepazīsti tehnoloģijas” ir tik lieliska iespēja aiziet un īsā laikposmā uzzināt par ļoti daudz jomām un virzieniem. Ja pēc iepazīšanās mācībām jau vari skaidri pateikt, kuras jomas ir tev, bet kuru noteikti nav, tas jau ir ļoti daudz. Ikvienai un ikvienam vajadzētu izmantot šo iespēju neatkarīgi no vecuma vai līdzšinējās darba pieredzes.
Pauls: Kādi ir tavi ieteikumi sievietēm, kuras vēlas uzsākt darbu IT jomā?
Andželika: Galvenais ir būt pārliecinātai par sevi. Saskatīt savus plusus. Jau tas vien, ka spēj pieņemt lēmumu, ka konkrēto amatu patiešām vēlies, ikvienam darba devējam ir bonuss. Vienalga, kurā jomā strādāsi, nebūs tādas, kurā uzreiz zināsi visu no A līdz Z. Piemēram, atnākot uz Tet, vienalga kāda būtu izglītība un iepriekšējā pieredze, jebkurā gadījumā ir nepieciešams mācīties un attīstīties. Svarīgi ir būt atvērtai un gatavai mācīties, ar mentoru vai kolēģu palīdzību izveidot attīstības plānu, skaidri redzot, uz ko tiecies.
Mūsuprāt, galvenais tiešām ir ticēt, nebaidīties un būt atklātām. Mācīties, apzināties savus plusus, kā arī spēt pārliecinoši teikt, ka šobrīd vēl neesi, taču noteikti būsi labākā šajā nozarē!
Pauls: Kas ir tava atbalsta sistēma, kas palīdz sasniegt visus izvirzītos mērķus?
Andželika: Visvairāk tā ir bijusi komanda un cilvēki man apkārt. Kopīgā pārrunāšana un sapņošana par attīstības lietām, taču ne tikai profesionālajām, bet arī cilvēciskajām.
Tie ir tuvākie kolēģi, kuri mani saprot un kuriem varu mierīgi pateikt, ka enerģijas līmenis ir nulle. Mēs varam cits citu uzmundrināt, iedot spēku, kā arī kopīgi pasapņot. Priecājos, ka apkārt man ir cilvēki, kuriem deg acis par to, ko viņi dara.
Pauls: Liels paldies par velīto laiku! Vai tev būtu kādi noslēguma vārdi, kurus vēlētos nodot lasītājām?
Andželika: Nezinu kāpēc, bet esam iedomājušies, ka IT un tehnoloģijas ir vīriešu nozare, taču tas ir aplami. Tagad jau neviena nozare nav tāda!
Neredzu nevienu jomu, kurā nevarētu būt sievietes. Jo īpaši tādā, kur darbs ir ar datoru un precizitāti. Parasti programmēšanu salīdzina ar loģiku un tulkošanu, un kurš gan ir teicis, ka sievietes to spēj darīt sliktāk? Tas ir jebkuram. Tāpēc nevajag baidīties sapņot lielus sapņus un iekāpt jaunās kurpēs. Ar drosmi un neatlaidību var sasniegt daudz un veidot dzīvi tādu, kādu to vēlamies. Lai izdodas!
_____
Jaunā Riga TechGirls programmas “Iepazīsti tehnoloģijas” sezona norisināsies no 9. augustam līdz 27. oktobrim. Pieteikšanās ir atvērta līdz 9.augustam: https://iepazistitehnologijas.lv/
