Dagnijas karjeras stāsts — no filoloģijas uz IT

Foto autors — Kārlis Volkovskis

Katrīna Kraukle, Riga TechGirls līdzradītāja tikās uz sarunu ar Dagniju Sedlenieci. Dagnija vada virtuālo resursu komandu uzņēmumā “Tietoevry”, kas nodarbojas ar informācijas tehnoloģiju un digitālo pakalpojumu sniegšanu kompānijām un organizācijām dažādās nozarēs, apkalpojot tūkstošiem uzņēmumu vairāk nekā 90 valstīs.

Dagnijas ceļš līdz IT nozarei ir bijis plūstošs un likumsakarīgs. Iepriekšējās zināšanas vairākās sfērās veiksmīgi papildinājušas viena otru un uzbūvējušas trepītes līdz šobrīd tik aktuālajai un pieprasītajai informāciju tehnoloģiju nozarei. Viņa ir lielisks piemērs, kā dažādas prasmes un zināšanas var pārnest un izmantot, un nebūt nav jāsāk no nulles, ja ir vēlme mainīt karjeru.

Skatoties Tavu LinkedIn profilu, pamanīju, ka studēji mārketingu un pēc tam filoloģiju, bet tagad strādā informācijas tehnoloģiju nozarē. Vai vari padalīties ar to, kāpēc mainīji nozares un kā atradi sevi IT?

Šis bija loģisks karjeras solis, summējoties manām iepriekš veiktajām izvēlēm.

Šis ceļojums sākās, studējot mārketingu un reklāmu. Mana kursa biedrene strādāja uzņēmumā, kurš apkalpoja arī Skandināvijas valstu klientus, un stāstīja, cik perspektīvi tas ir. Un tas bija tieši 2008.gads un sākās krīze. Manā skatījumā mārketinga darba spēks un atdeve nebija tik ļoti novērtēta, kā šobrīd, un šķita, ka, sākot profesionālo darbību mārketingā krīzes laikā, es būtu uz plāna ledus. Tā nu nonācu pie slēdziena, ka šis virziens īsti nav man, jo arī nejutu degsmi sevī šajā nozarē un attiecīgi arī perspektīvu. Tāpēc nomainīju universitāti un studiju programmas un sāku studēt angļu-norvēģu filoloģiju.

Tas, ko un kur Tu esi studējis, nenozīmē, ka būsi piesiets pie tā visu mūžu. Mans aprēķins bija vienkāršs — valodu prasmes būs tās, kas atvērs durvis un palīdzēs ar vienu kāju jau būt iekšā, un kompensēs trūkstošo pieredzi citās jomās.

Studiju laikā sāku jau strādāt aviokompānijas “Norwegian Airlines” projektā, kur izmantoju norvēģu valodas prasmes un ikdienā tās arī attīstīju. Bija iespēja uz mēnesi doties pastrādāt uz Norvēģiju (pilsētas parku un dārzu uzņēmumā), piedāvājums nāca no mūsu norvēģu valodas skolotājas. Šis bija lielisks un efektīvs veids, kā uzlabot valodas līmeni, lietojot to ikdienā, un mēģināt samazināt bailes no zirnekļiem. Mēs ar kursa biedreni pateicām norvēģu kolēģiem, ka slikti runājam angliski, lai nebūtu citu variantu, kā tikai sarunāties norvēģu valodā.

Šis bija pagrieziena punkts un, kad atgriezos Latvijā, nomainīju arī darbu, kas bija manas tagadējās darba vietas paspārnē — “EVRY IT Service Desk” (tagad Tietoevry) kā IT sistēmu atbalsta speciālists, kur nostrādāju 2 gadus. Piecus gadus biju Circle K un tad pirms 4 gadiem atgriezos EVRY kā IT projektu vadītāja.

Šobrīd esmu Technical Account Manager vai tuvākais būtu tehniskais projektu vadītājs. Mani soļi šajā virzienā bija pakāpeniski, pieliekot zināšanas klāt ar katru solīti.

Vai, sākot strādāt IT Service Desk kā atbalsta speciālistam, obligāta prasība ir tehniskās zināšanas?

Nē. Service Desk galvenā prasība ir lieliskas komunikācijas prasmes un vēlme mācīties, un šajā gadījumā galveno lomu spēlēja norvēģu valodas zināšanas. Ļoti svarīga ir vēlme mācīties un interese pašam iet un rakt dziļāk, un atbildības sajūta un negaidīt, ka būs tas kāds, kurš izdarīs lietas Tavā un citu vietā.

Šī varbūt ir atbilde tiem, kuri nezina, kā sākt. Uzreiz pārlēkt būs ļoti grūti, bet prasmes, kas iegūtas iepriekšējā darbā, ir transferējamas. It sevišķi “soft skills” jeb cilvēcīgo prasmju attīstība, jo 90% no darba ir darbs ar cilvēkiem. Un pārējais apaudzējas ar pieredzi.

Vai sievietei ir grūti izcīnīt savu vietu IT, ņemot vērā, ka tur dominē vīrieši?

Saistībā ar tematu, kāpēc vīrieši dominē IT un pelna vairāk, tad viens no punktiem, kuriem es piekrītu ir, ka vīrieši iet un prasa lielāku atalgojumu, augstāku amatu. Sievietēm sabiedrība gadu simtiem ir mācījusi, ka jābūt pieklājīgām, nekonfliktēt un jābūt perfektām. Es mazliet pārspīlēju, bet doma te saprotama.

Darbs un tā rezultāti ir jāparāda “skaļāk” — uzskatāmāk. Vadībai ir jāzina, ka daru papildus, ka izrādu iniciatīvu, ka ieviešu izmaiņas, kā performēju.

Ir cilvēki, kuri strādā tajos pašos uzņēmumos un amatos jau 10 gadus un nav izkustējušies. Iespējams, ka viņiem tur ir ērti un nav nezināmo faktoru, un tas rada drošības sajūtu. Iespējams, ka viņi netic, ka varētu lēkt un mēģināt. Varbūt tas ir ambīciju trūkums vai atbalsta trūkums un iedrošinājums.

Un, piemēram, tos, kuri ir atnākuši un ļoti ātrā laikā tiek uz augšu, ļoti labi var pamanīt. Tie cilvēki iet “papildus kilomentrus”, ir komandas spēlētāji, iesaistās dažādos projektos, izrāda iniciatīvu un piedāvā risinājumus problēmai, nevis sūdzas par problēmu.

Ko tu teiktu tiem, kuri baidās pārkvalificēties?

IT nozarē darba iespējas nav tikai programmatūras izstrādātājiem vai datortīklu arhitektiem.

Ir ļoti daudz atbalsta lomas, kur savas esošās prasmes var izmantot. Riga TechGirls forši palīdz noņemt rozā brilles par to, kas ir informācijas tehnoloģijas, un palīdz gūt ieskatu dažādos IT virzienos gan ar vieslektoru pieredzes stāstiem, gan teoriju.

Kā ielausties darbā tehnoloģiju nozarē?

Zināt valodas — angļu valoda patiesībā jau ir industrijas standarts un tiek uzskatīta jau par pamatprasmi. Ja nejūties komfortabli ar savu angļu valodas līmeni, tad šis būtu “wake up call”, lai sāktu to uzlabot.

Izmantot iespējas, ko piedāvā organizācijas kā Riga TechGirls — pieteikties mentoru programmā, piedalīties apmācībās, iepazīties un dalīties ar pieredzi, tīkloties ar dalībniekiem.

Šādās programmās Tev ir kāds, kas tur tevi pie vārda un tas palīdz sevi disciplinēt, kā arī ir atbalsts. Protams, noteikts laika nogrieznis un pārējo dalībnieku atbalsts arī palīdz.

Ja ir iespēja, tad iesaku sākt ar savu darba vietu. Mēģinot iegūt pieredzi, un parādīt, ko Tu spēj, un iniciatīvas izrādīšanu parasti novērtē. Kā arī savā uzņēmumā varētu būt vieglāk, jo viņi Tevi jau zina kā cilvēku un Tev ir zināmi iekšēji procesi.

Mērķis — tev jādabū kāja pa durvīm. Grūtākais ir tikt iekšā.

Piemēram, Tietoevry piedāvā valodu akadēmijas un dažādas prakses progarmmas, kas ir lielisks veids, kā startēt IT industrijā.

Bet kā dabūt kāju pa durvīm, ja nejūties pašpārliecināts, jo tik daudz vēl jāmācas?

Es esmu ekstraverta un man ir vieglāk pastāvēt par sevi. Pārliecība par sevi — tā ir puse no uzvaras un mans moto ir vienmēr lēkt augstāk nekā domā, ka vari. Ja es to nedarīšu, tad būs kāds cits, kas to izdarīs — ko esmu arī redzējusi dzīvē.

Tev pašam sevi ir jāpazīst un jāstrādā ar sevi. Atbalsta sistēma vai nodarbības, kas rada to sajūtu, ka “es varu”.

Man palīdzēja improvizācijas teātris un uzstājoties ar laiku bailes no uzstāšanās mazliet notrulinās. Spēlējot Tev ir jādomā uzreiz, nav laika uztraukties. Pagājušogad piedalījos RTG programmā kā mentorējamais un izvēlējos projektu vadības virzienu. Biju apmierināta ar iegūto no šīs pieredzes un tiku pie izcilas mentores. Mēs izspēlējām reālus darba situāciju scenārijus un es saņēmu padomus, kā efektīvāk strādāt, un izmantoju mentori kā sparinga partneri reāliem darba jautājumiem.

Vari padalīties ar savu lielāko izaicinājumu un lielāko uzvaru karjeras maiņas procesā?

Lielākais izaicinājums — cilvēki. Ko es ar to domāju — efektīva komunikācija un sadarbība vienota mērķa sasniegšanai, nevis veltīt resursus komunikācijas problēmu risināšanai. Tev jāzina, kas tevi motivē, interesē un dzen uz priekšu, kā arī, kuri gadījumi Tevi trigerē, un tāpat cilvēkus Tev apkārt. Liels uzsvars šeit ir uz “soft skills”, nevis tehniskajām prasmēm. Mums ir daudz zinoši un ģeniāli kolēģi un klienti, bet ja tās zināšanas paliek pie viņiem un ar tām nedalās, tad nevienam no tā nav labums. Vajag iet un uzdot iespējams neērtus jautājumus, nebaidīties prasīt paskaidrot detaļas un mācēt pastāvēt par sevi. Nebaidīties iet pie vadības un teikt: “Hei, tas nestrādā. Man ir šādas idejas, kā to uzlabot, vai man vajag šos resursus, lai veiktu uzlabojumus”. Skandināvu vadītāju ofisa durvis vienmēr ir vaļā un ir ok nepiekrist viņu viedoklim, protams, sakarīgi paskaidrojot, kāpēc.

Kā atrast sev piemērotu karjeras virzienu?

Ieteiktu sākt ar to, ka saproti, ko negribi darīt, ja neesi drošs par izvēli. Saproti, kāda veida cilvēks Tu esi un kas Tev dod enerģiju un motivē. Lai ir sajūta, ka pēc darba dienas esi izdarījis kaut ko vērtīgu, nevis vienkārši atsēdējis. Kā minēju iepriekš — mēģināt esošajā darbā pieteikties uz papildus “projektiem”, kur ne tikai vari sevi parādīt, bet arī pats notestēt, vai šis būtu Tev.

Piemēram, Riga TechGirls programmas iepazīstina ar dažādajiem virzieniem un var palīdzēt izvēlēties virzienu. Arī “Mācības pieaugušajiem” programmas ir ļoti vērtīgas, augstas kvalitātes ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem. Un, protams, citu cilvēku pieredzes stāsti, no kuriem iedvesmoties un ņemt piemēru.

Kā saglabāt balansu starp darbu un privāto dzīvi?

Iet un teikt, ja ir par daudz. Ja strādā vai mācies no mājām, tad iekārtot atsevišķu darba telpu, un mēģini nošķirt gan telpu, gan laiku, kurā strādā un atpūties, lai viss nesaplūst. Kaut kā vajag nospraust to robežu. Vienā vārdā — pašdisciplīna.

Junioru vakanču maz. Konkurence liela. Kā izcelties?

Vislabākais starts ir savā uzņēmumā. Uzņēmumam vajadzētu Tevi atbalstīt izaugsmē, jo esi zinošāks, jo efektīvāk spēj strādāt. Mēģināt atrast darba devējus, kuri pielieto “hire for attitude and train for skills” (jāpieņem darbā pēc attieksmes, jo praktiskās iemaņas var iemācīt”) pieeju.

Paldies Tev par šo superīgo sarunu. Varbūt Tev kādi noslēguma vārdi mūsu lasītājiem?

• Iepazīsti sevi un attīsti dažādas prasmes, tām nav jābūt tieši saistītām ar Tavu profesiju, bet tās noderēs darbā ar cilvēkiem un arī personīgajā izaugsmē.
• “Be curious not judgmental” (esi zinātkārs, bet nenosodi). Jebkurš cilvēks, kuru Tu satiec, zina kaut ko tādu, ko nezini Tu. Katrs cilvēks kaut ko iemāca. Izaicinošās dzīves situācijas uztvert kā iespēju mācīties un augt.
• “Be accountable”(ja kaut ko apsoli, tad izdari).
• Ja ir mazliet bail kaut ko darīt, tad ir dažādas pieejas, ko izmantoju. Vai nu uzdodu sev jautājumu “Tā, kas ir sliktākais, kas var notikt, ja mēģināšu?”. Atrodu sev hype-man (karsējmeiteni), kas mani iedrošinās vai vienkārši saku sev, ka vienmēr jālec augstāk un, ja es to nedarīšu, tad kāds cits to izdarīs.